summātus <ūs> m (summus) Lucr.
summātim ADV (summus)
im-mūtātus1 <a, um> (in-² u. P. P. P. v. muto)
immūtātiō <ōnis> f (immuto)
1.
| summānō |
|---|
| summānās |
| summānat |
| summānāmus |
| summānātis |
| summānant |
| summānem |
|---|
| summānēs |
| summānet |
| summānēmus |
| summānētis |
| summānent |
| summānābam |
|---|
| summānābās |
| summānābat |
| summānābāmus |
| summānābātis |
| summānābant |
| summānārem |
|---|
| summānārēs |
| summānāret |
| summānārēmus |
| summānārētis |
| summānārent |
PONS OpenDict
Вы хотите добавить слова, фразы или переводы?
Пожалуйста, отправьте нам новый словарный запись для PONS OpenDict. Внесенные предложения проверяются редакцией PONS и соответствующим образом включаются в результаты.
Примеры предложений недоступны
Попробуй ввести другую запись.
Поиск в словаре
- Summanus
- summarium
- summarius
- summas
- summatim
- summūtātōte
- sumo
- sumptio
- sumptuarius
- sumptuosus
- sumptus